Euharistija Jeb Vissvētākais Sakraments ir Augšāmceltā Jēzus Kristus – Dieva Dēla – īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. Tajā naktī, kad Viņu nodeva, mūsu Pestītājs, Pēdējo vakariņu laikā (Lielajā Ceturtdienā pirms Lieldienām), esot ar saviem mācekļiem (apustuļiem), iedibināja savas Miesas un Asiņu euharistisko Upuri kā sakramentu, lai savu Upuri uz krusta darītu mūžīgi klātesošu gadsimtu gaitā, līdz Viņš atkal atnāks, un lai Baznīcai (savai mīļotajai Līgavai), uzticētu savas nāves un augšāmcelšanās mūžīgo piemiņu: mīlestības sakramentu – vienības zīmi, mīlestības saikni, Lieldienu mielastu, kurā Kristus tiek uzņemts kā barība, tādā veidā dvēseli piepildot ar žēlastību.

Bīskapi un priesteri, precīzi atkārtojot Jēzus vārdus Svētās Mises laikā.

Svētās Mises laikā tiek svinēta Jēzus dzīve, nāve un augšāmcelšanās.
Svētā Mise ir bezasiņu Jaunās Derības upuris, kurā Kungs Jēzus Kristus ar priestera rokām pats sevi par mums upurē Debesu Tēvam, pārvēršot maizi par savu Miesu un vīnu par savām Asinīm.

Katolis, kas ir žēlastības stāvoklī un bijis pie grēksūdzes.

Katrā Svētās Mises laikā, kurā piedalos žēlastības stāvoklī (kad nav nāvīga grēka, kuru jāizsūdz grēksūdzē).

Maize un vīns, vārdi.

Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm, saka Kungs, ja kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.

Jņ.6:51