Par laulībām
Laulības derībai, ar kuru vīrs un sieva nodibina savstarpēju kopību, kas skar visu dzīves realitāti un pēc savas dabas ir pakārtota laulāto labumam un bērnu dzemdēšanai un audzināšanai, tad, ja tā noslēgta starp kristiešiem, Kungs Kristus ir piešķīris sakramenta godu. Kristiešiem laulība nav tikai mīlestība starp sievieti un vīrieti. Tā ir Dieva mīlestības zīme cilvēkiem, Viņa Savienības zīme. Dievs, radīdams cilvēku aiz mīlestības, arī viņu aicināja uz mīlestību, kas ir ikviena cilvēka pamataicinājums.
Kristīga laulība ir sakraments:
- caur kuru Dievs svētī vīrieti un sievieti, dodot viņiem tiesības svētītai kopdzīvei (arī seksuālajā dzīvē);
- dod Savu dievišķo žēlastību, kas palīdz veikt laulāto kopdzīves pienākumus;
Laulības sakraments
- ir Dieva mīlestības un uzticības zīme;
- dāvā žēlastību uzturēt savstarpējo mīlestību, uzticību, cieņu un iecietību līdz mūža galam, izmantojot gan cilvēka rīcībā esošus līdzekļus, gan arī Dieva doto žēlastību, pārvarēt egoismu;
- palīdz atvērties otram cilvēkam;
- mudina uz savstarpēju palīdzību un sevis atdevi;
- dāvā žēlastību vairot cilvēku dzimumu, audzinot bērnus caur savu piemēru un kristīgu dzīves veidu;
- ir līdzeklis pret seksuāliem pārkāpumiem.
Viens no galvenajiem laulības uzdevumiem ir cilvēku dzimtas turpināšana, taču svētīga kā tāda jau ir pati mīlestības izpaušana un vairošana.
Kas var piešķirt laulības sakramentu?
Līgava un līgavainis. Priesteris vai diakons, kas ir klātesošs laulības svinībās, pārstāv Baznīcu – viņš redzamā veidā izsaka to, ka laulība ir Baznīcas lieta un lūdz pārim Dieva svētību.
Kādas zīmes tiek lietotas?
Uzticības zvērests.
Kas nepieciešams, lai kristietis varētu noslēgt laulību?
- no brīvas gribas dota piekrišana;
- apstiprinājums tam, ka šī laulāto savienība ir viena vienīga un ilgs visu mūžu;
- atvērtība bērniem.
Laulāto uzdevums ir atspoguļot mīlestību, kas valda starp Kristu un Baznīcu.
Cik bieži var saņemt laulības sakramentu?
Līdz nāvei.
Vai baznīcā noslēgta laulība ir šķirama?
Nē, Baznīca laulību nešķir.
Par starpkonfesionālu laulību
Šādai laulībai vajadzīga Baznīcas atļauja. Tas ir tāpēc, ka tā sauktajās jauktajās (jeb starpkonfesionālajās) laulībās no abiem partneriem tiek prasīta īpaša uzticība Kristum, lai vēl nenovērstā kristiešu šķelšanās traģēdija nebūtu jāpiedzīvo ģimenē un neizraisītu iespējamu atteikšanos no ticības praktizēšanas. (KBK 1633-1637).
Ir iespējamas laulības katolim ar nekatoli, tikai tad nekatoliskai pusesi arī ir jābūt iesvētītai savā konfesijā. Ar citu reliģiju sekotājiem un neticīgajiem arī ir iespējamas laulības, tikai tad ir jāveic specifiska sagatavošanās.
Tāpēc cilvēks atstās tēvu un savu māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels, bet es saku: Kristū un Baznīcā.
Ef.5:31-32